Mana drošība

Daudzdzīvokļu ēkas (rindu mājas, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami) var būt gan drošas, gan pievilcīgas dzīvesvietas. To galvenā priekšrocība ir regulārā cilvēku plūsma, un tas var sniegt pozitīvu ieguldījumu kopējā apkārtnes drošībā, ja ēkas ir izveidotas atbilstoši drošības prasībām.

Daudzdzīvokļu ēku rajonu ir nepieciešams veidot tā, lai apkārtējās ārtelpas spēj pozitīvi ietekmēt kopējo drošību. Tāpēc ir būtiski ņemt vērā materiālā minētos ieteikumus. Tiesībsargājošo iestāžu pieredze liecina, ka nepareizi izveidoti objekti spēj radīt būtiskus riskus apkārtnes iedzīvotāju drošībai un ilgtermiņā ietekmēt arī paša objekta vai rajona pievilcību iedzīvotāju acīs un pat to tirgus vērtību.

Valsts policijas dati liecina, ka lielākā daļa zādzību no dzīvokļiem, kā arī no transportlīdzekļiem notiek tieši lielajos mikrorajonos. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas rada lielus izaicinājumus drošībai. Tomēr, apzinoties daudzstāvu apbūves drošības riskus un ņemot tos vērā jau objekta un teritorijas plānošanas stadijā, daudzstāvu apbūve var kļūt par drošu dzīves vidi.

Materiālā minēti vairāki drošības ieteikumi, kurus vajadzētu ņemt vērā, attīstot daudzdzīvokļu ēkas. Minētos ieteikumus būtu nepieciešams iespēju robežās ievērot, arī veicot jau esošo infrastruktūru renovāciju un teritorijas labiekārtošanu.

Ikvienam pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājam vai kāda konkrēta vides objekta lietotājam ir svarīgi ne tikai justies droši, bet arī būt drošam, ka ar viņu pašu vai viņa mantu nekas slikts nenotiks. Savukārt pilsētvide un fiziskā infrastruktūra šo drošību paaugstina vai, gluži pretēji, ietekmē negatīvi.

Tādēļ Valsts policija ir sagatavojusi rokasgrāmatu speciālistiem, kuri ikdienā atbild par pilsētplānošanu un īsteno dažādus teritorijas attīstības projektus. Lai veicinātu labāku izpratni par drošu pilsētvidi, šajā rokasgrāmatā koncentrētā veidā raksturoti tie kritēriji, kuri būtiski ietekmē ikviena drošību. Tas, savukārt, ļaus šos kritērijus ņemt vērā, domājot par teritorijas funkcionālo zonējumu un tā praktisko funkcionēšanu dzīvē vai attīstot kādu konkrētu infrastruktūras objeku.

Rokasgrāmatā nav aprakstīti pilnīgi visi drošības kritēriji, tajā ir iekļauti svarīgākie – tie, kuri ir pamatā drošai dzīves videi.

Rokasgrāmatā ir četras sadaļas. Pirmajā sadaļā „Vide un drošība” īsi raksturots drošības jēdziens, lai varētu labāk izprast, kas veido drošību. Otrajā sadaļā „Drošības aspekti teritorijas plānojumā” ir sniegts ieskats par teritorijas funkcionēšanas aspektiem, kuri būtiski ietekmē drošību konkrētajā teritorijā. Trešajā sadaļā „Drošas vides kritēriji” ir aplūkoti galvenie drošas pilsētvides kritēriji. Ceturtajā sadaļā sniegta informācija par pilsētvides drošības izvērtējumu un tā nozīmību.

magnifiercrossmenucross-circle