
Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka 2023. gadā no iedzīvotājiem izkrāpti kopumā vairāk nekā 8,5 miljoni eiro. Visizplatītākais krāpšanu veids bijusi vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas – pērn policijā saņemti 4 144 ziņojumi par šādām krāpšanām un to mēģinājumiem.
Noziedznieki visbiežāk zvanījuši, uzdodoties par policistiem, banku darbiniekiem un “Google” pārstāvjiem, un mēģinājuši no iedzīvotājiem izvilināt piekļuves datus banku kontiem. Telefonkrāpšanas veido aptuveni 79 % no visām krāpšanām, un tādā veidā pērn iedzīvotājiem kopumā izkrāpti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro.
Lielākā daļa no telefonkrāpšanās cietušajiem ir vecumā virs 60 gadiem. Tā ir paaudze, kurai pazīstams populārās satīriķes un mākslinieces Mirdzas Ramanes 60. gados radītais tēls Hugo Diegs, ko savulaik televīzijas iestudējumos atveidoja aktieris Edgars Liepiņš.
Sadarbībā ar Mirdzas Ramanes radiniekiem un Tele2 atbalstu, esam izmantojuši leģendāro Hugo Diega tēlu, lai atgādinātu par krāpšanām un mudinātu iedzīvotājus rūpīgāk attiekties pret banku datu sargāšanu.
Nav noslēpums, ka dienaszaglis Hugo Diegs allaž iekūlās ķibelēs un viņam klājās plāni. Nez, vai viņš tiktu galā ar mūsdienu realitāti – uzmācīgajiem telefonkrāpniekiem, kuri tā vien lūko, kā izvilināt bankas kontu datus?! Tāpēc aicinām – neesi Hugo Diegs! Neļauj sevi apkrāpt!
Šī brošūra ir sagatavota ar mērķi informēt lauksaimniekus par īpašuma drošību. Visbiežāk lauksaimnieki var saskarties ar zādzībām un to mēģinājumiem, kā arī dažādām krāpšanām. Lai Jūs varētu pasargāt savu īpašumu, ir nepieciešams ievērot virkni drošības nosacījumu, kas ir apkopoti šajā brošūrā.
Brošūrā ir pieejama informācija par to, kā iekārtot un uzturēt savu īpašumu, pirkšanas un pārdošanas ieteikumi, kontrolsaraksts, lai pārbaudītu sava īpašuma vājās vietas, kuras būtu nepieciešams uzlabot, kā arī aprakstīta rīcība ārkārtas situācijās.
Tu e-pastā saņem paziņojumu par kompensācijas saņemšanu, jo esi iekļauts "krāpšanas upuru" sarakstā? Tev tiek pieprasīts sniegt savus personas datus, nosūtīt pases kopiju un citu sensitīvu informāciju. Šāds aicinājums rada aizdomas, ka šādā veidā tiek izkrāpti fizisko personu dati.
Kā rīkoties?
Padomā, vai esi bijis apkrāpts? Kritiski izvērtē sagatavotā paziņojuma saturu un valodu. Neesi lētticīgs un neizpaud trešajām personām savus datus. Nekādā gadījumā nesūti pases vai cita personu apliecinoša dokumenta kopijas. Ja vēstule ir sūtīta no Tev atpazīstama uzņēmuma e-pasta adreses , vari sazināties ar uzņēmuma pārstāvi un noskaidrot, vai e-pastu sūtījuši viņi.
Materiālā, ko atradīsi pielikumā, redzēsi piemērus tam, kā atpazīt krāpnieka e-pastu.
Tu e-pastā saņēmi ziņu no kādas atraitnes, bārenes vai Nigērijas prinča? Rakstītājam vajadzīga palīdzība atgūt viņa vai viņam atstāto bagātību no bankas konta, un viņš Tev pienācīgi atlīdzinās, ja palīdzēsi. Tā kā tas izskatās pēc abpusēji izdevīga darījuma, Tev var rasties vēlme samaksāt prasīto “pārskaitījuma maksu” ar cerību iegūt vieglu peļņu no šī it kā dāsnā labdara.
Kā rīkoties?
Līdzīgi kā loteriju un investīciju noziegumos, Tevi var apmānīt paša naivums un alkatība pēc ātras naudas. Arī izklaides pēc nav ieteicams atbildēt uz šiem e-pastiem, jo tā Tu ne tikai tērē savu laiku, bet riskē zaudēt modrību un kritisko domāšanu, neatpazīstot potenciālos riskus jau citā, profesionālāk sagatavotā krāpšanas materiālā.. Nepārsūti šo e-pastu saviem draugiem un paziņām kā joku, jo kāds var būt naivāks par Tevi, noticēt rakstītajam un solītajam, tā zaudējot savu naudu!
Materiālā, ko atradīsi pielikumā, redzēsi piemērus tam, kā atpazīt krāpnieka e-pastu.






