Trešdien, 2024. gada 19. jūnijā, 23 valstis Eiropas Savienībā piekto reizi vienosies Fokusa dienā zādzību novēršanai no mājokļiem. VIDEO:

Ar profilakses kampaņu un vietējām preventīvām iniciatīvām EUCPN (Eiropas noziedzības novēršanas tīklā), vairāku Eiropas valstu, Eiropola un Eiropas Komisijas mērķis ir pastiprināt cīņu pret šo noziegumu, mudinot policijas darbiniekus informēt iedzīvotājus par atkārtotas ielaušanās riskiem.

Noziegumi, kas vērsti pret īpašumu, jo īpaši ielaušanās, skar daudzus Eiropas pilsoņus. Labā ziņa - ielaušanās ir novēršama, un līdzekļiem, lai to panāktu, nav jābūt lieliem! Pētījumi uzskatāmi parāda augstākas kvalitātes logu un durvju slēdzeņu vai ārējā apgaismojuma, kas iedegas, kad sensori novēro kustību un iekšējo laika devēju, efektivitāti. Šie pasākumi palielina zaglim risku tikt pieķertam un piepūli, kas būtu nepieciešama, lai veiksmīgi iekļūtu mājā. Uzlabotie drošības pasākumi novērš lielu skaitu noziegumu un galu galā rezultējas ar noziedzības samazināšanos. Tomēr tiesībsargājošo struktūru darbiniekiem nav pamata gozēties uz vecajiem lauriem, jo daudzi cilvēki joprojām kļūst par zādzību upuriem. Tāpēc 23 Eiropas valstis, kas apvienojušās EUCPN, kopīgi īsteno šo iniciatīvu.

#StopDomesticBurglarries profilakses kampaņa sastāv no plakāta, skrejlapas, trim īsiem iekštīkla ierakstiem un video.

EUCPN ir uzrakstījis dokumentu, lai atbalstītu Eiropas, valsts un vietējās ieinteresētās personas, sniedzot pārskatu par iniciatīvām, kas varētu darboties vai nedarboties, lai novērstu zādzības no mājokļiem. Šogad kampaņa ir vērsta uz atkārtotu viktimizāciju. Videoklips mudina tiesībaizsardzības iestādes dalīties informācijā ar savu kopienu par efektīviem ielaušanās novēršanas pasākumiem un palīdzēt pilsoņiem  aizsargāt savas mājas.

23 Eiropas valstis (2024. gadā): Albānija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehija, Igaunija, Grieķija, Somija, Īrija, Islande, Ungārija, Spānija, Latvija, Lietuva, Ziemeļmaķedonija, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Ukraina un Apvienotā Karaliste.

Daudzdzīvokļu ēkas (rindu mājas, daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami) var būt gan drošas, gan pievilcīgas dzīvesvietas. To galvenā priekšrocība ir regulārā cilvēku plūsma, un tas var sniegt pozitīvu ieguldījumu kopējā apkārtnes drošībā, ja ēkas ir izveidotas atbilstoši drošības prasībām.

Daudzdzīvokļu ēku rajonu ir nepieciešams veidot tā, lai apkārtējās ārtelpas spēj pozitīvi ietekmēt kopējo drošību. Tāpēc ir būtiski ņemt vērā materiālā minētos ieteikumus. Tiesībsargājošo iestāžu pieredze liecina, ka nepareizi izveidoti objekti spēj radīt būtiskus riskus apkārtnes iedzīvotāju drošībai un ilgtermiņā ietekmēt arī paša objekta vai rajona pievilcību iedzīvotāju acīs un pat to tirgus vērtību.

Valsts policijas dati liecina, ka lielākā daļa zādzību no dzīvokļiem, kā arī no transportlīdzekļiem notiek tieši lielajos mikrorajonos. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas rada lielus izaicinājumus drošībai. Tomēr, apzinoties daudzstāvu apbūves drošības riskus un ņemot tos vērā jau objekta un teritorijas plānošanas stadijā, daudzstāvu apbūve var kļūt par drošu dzīves vidi.

Materiālā minēti vairāki drošības ieteikumi, kurus vajadzētu ņemt vērā, attīstot daudzdzīvokļu ēkas. Minētos ieteikumus būtu nepieciešams iespēju robežās ievērot, arī veicot jau esošo infrastruktūru renovāciju un teritorijas labiekārtošanu.

Ikvienam pilsētas un tās apkaimes iedzīvotājam vai kāda konkrēta vides objekta lietotājam ir svarīgi ne tikai justies droši, bet arī būt drošam, ka ar viņu pašu vai viņa mantu nekas slikts nenotiks. Savukārt pilsētvide un fiziskā infrastruktūra šo drošību paaugstina vai, gluži pretēji, ietekmē negatīvi.

Tādēļ Valsts policija ir sagatavojusi rokasgrāmatu speciālistiem, kuri ikdienā atbild par pilsētplānošanu un īsteno dažādus teritorijas attīstības projektus. Lai veicinātu labāku izpratni par drošu pilsētvidi, šajā rokasgrāmatā koncentrētā veidā raksturoti tie kritēriji, kuri būtiski ietekmē ikviena drošību. Tas, savukārt, ļaus šos kritērijus ņemt vērā, domājot par teritorijas funkcionālo zonējumu un tā praktisko funkcionēšanu dzīvē vai attīstot kādu konkrētu infrastruktūras objeku.

Rokasgrāmatā nav aprakstīti pilnīgi visi drošības kritēriji, tajā ir iekļauti svarīgākie – tie, kuri ir pamatā drošai dzīves videi.

Rokasgrāmatā ir četras sadaļas. Pirmajā sadaļā „Vide un drošība” īsi raksturots drošības jēdziens, lai varētu labāk izprast, kas veido drošību. Otrajā sadaļā „Drošības aspekti teritorijas plānojumā” ir sniegts ieskats par teritorijas funkcionēšanas aspektiem, kuri būtiski ietekmē drošību konkrētajā teritorijā. Trešajā sadaļā „Drošas vides kritēriji” ir aplūkoti galvenie drošas pilsētvides kritēriji. Ceturtajā sadaļā sniegta informācija par pilsētvides drošības izvērtējumu un tā nozīmību.

Šī materiāla mērķis ir sniegt ieskatu par izglītības iestādes drošību un praktiskus padomus izglītības iestādes drošības izvērtēšanā un uzlabošanā par drošību atbildīgajām personām.
Izmantojot šo materiālu, par drošību atbildīgā persona izglītības iestādē:

• gūs izpratni par to, kas veido drošību,
• iegūs drošības kritēriju sarakstu, kuru izmantot, lai pārbaudītu drošību izglītības iestādē, sākot mācību dienu,
• spēs identificēt iespējamās riska vietas iestādes telpās un teritorijā un secināt, kādi pasākumi veicami drošības uzlabošanai izglītības iestādē,
• iegūs drošības kritēriju sarakstu, kuru izmantot, lai uzlabotu drošību iestādē ilgtermiņā.

Materiāls nav uzskatāms par pilnvērtīgu drošības auditu, ko veic speciālists. Materiālā iekļautās tēmas nepieciešams pārrunāt ar izglītības iestādes personālu, lai iegūtu daudzpusīgu skatījumu, kā izmantot sniegto informāciju drošības uzlabošanai izglītības iestādē.